Sākumlapa | Atjauninājumi | Zināšanu raksti | Augstas veiktspējas eļļošanas būtiskā loma kalnrūpniecībā

2024. gada 21.

Mijnbouw-segment-stock-2

Globālais kalnrūpniecības sektors

Kalnrūpniecība veido aptuveni 3% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP). Metālu un minerālu ieguve katru gadu pieaug vidēji par 3,7%. Lielākās kalnrūpniecības valstis ir Ķīna, Austrālija, Brazīlija un Amerikas Savienotās Valstis. Eiropā ir aptuveni 1300 raktuvju, galvenokārt Zviedrijā, Spānijā un Vācijā. Šis sektors rada aptuveni 16 miljardus eiro ieņēmumu gadā un nodrošina darbu vairāk nekā 220 000 eiropiešu.

Ekstrēmo vides apstākļu kombinācija – temperatūras no -40 °C ziemeļu reģionos līdz +50 °C tuksnešos, pastāvīgi triecieni un vibrācijas, un vide, kas pilna ar raktuvju ūdeni, abrazīviem putekļiem un kodīgiem gāzēm – izraisa intensīvu mehānisko un ķīmisko nodilumu. Tas būtiski saīsina tādu svarīgu komponentu kā gultņi, zobrati un cilindru sienas kalpošanas laiku.

Tādēļ pareizie smērvielu produkti ir būtiski. Tie veido atdalīšanas slāni starp virsmām un novērš tiešu metāla kontaktu. Šeit izšķiroša nozīme ir viskozitātei jeb iekšējai berzei. Pārāk zema viskozitāte nodrošina nepietiekamu slodzi nesošo spēju, savukārt pārāk augsta viskozitāte traucē smērvielas padevi starp virsmām. Turklāt smērvielai jāspēj izturēt augstu spiedienu, temperatūru un piesārņojumu.

Specifiski eļļošanas izaicinājumi kalnrūpniecībā

Raktuvju ūdens var izskalot piedevas un veidot emulsijas, kas apdraud eļļošanu. Skābes no iežiem un rūdām bojā komponentus, bet sprādzienbīstamas gāzes, piemēram, metāns, izraisa termisko degradāciju. Smalkie iežu putekļi iekļūst visur un izraisa abrazīvu nodilumu.

Ekstrēmas temperatūras svārstības rada papildu izaicinājumu. Raktuvju dziļumos valda sals, bet virszemē karstums var būt nepanesams. Viskozitātei jābūt stabilai, lai nodrošinātu efektīvu eļļošanu.

Kalnrūpniecība prasa augstas kvalitātes smērvielas, kas spēj izturēt:

  • Emulsiju veidošanos, izskalošanu un atšķaidīšanu raktuvju ūdens ietekmē;
  • Ķīmisko vielu un skābju iedarbību no apkārtējās vides;
  • Augstu spiedienu un abrazīvo daļiņu iedarbību;
  • Termisko degradāciju un sprādzienbīstamības riskus;
  • Oksidāciju un mikrobu piesārņojumu augstā temperatūrā;
  • Dominējošo nodiluma mehānismu analīzi.

Pareiza sintētisko bāzes šķidrumu un progresīvu SYNGIS piedevu kombinācija ir izšķiroša. Tikai optimāla viskozitāte un adhēzija spēj nodrošināt efektīvu eļļošanu un aizsardzību šādos prasīgos apstākļos.